Kaņepes bieži mēdz dēvēt par „vieglajām narkotikām”, un diemžēl ir plaši izplatīts uzskats, ka tās ir nekaitīgas. Bet kā ir patiesībā?

Atkarībā no ražošanas veida no kaņepju lapām iegūst divas narkotiskas vielas:
1. marihuāna – žāvētas un sasmalcinātas kaņepju augu lapas un ziedi;
2. hašišs – žāvēti un sapresēti kaņepju stiebru sveķainie izdalījumi.

Kā vēl tās sauc?
Marihuāna: zālīte, gandža, kanabiss.
Hašišs: heks.

Kā izskatās?
Marihuāna ir līdzīga zaļgani brūnai tabakai. Hašišs parasti ir mazu brūnu piciņu formā, var būt arī tumši zaļā krāsā.

Kā lieto?
Smēķējot.

Kādēļ lieto?
Kaņepes padara cilvēku šķietami mierīgu un draudzīgu. Lietotājs smejas un vēlas daudz runāt, apkārtējās krāsas viņa uztverē kļūst spilgtākas un skaņas – patīkamākas.
Marihuānas aktīvās vielas THC (tetrahidrokanabinols) iespaidā iedarbība ir atkarīga no smēķētāja garastāvokļa, rūpēm un pat kompānijas, kurā šī narkotiskā viela tiek lietota. Lietotājs-iesācējs sākotnēji visbiežāk vai nu neko nejūt vai izjūt vieglu reibumu, kas mijas ar viegli sliktu dūšu.

Tipiskākie efekti, kas raksturīgi marihuānas smēķēšanai, ir viegli izdalāmi:
• viegla eiforija;
• jūtīguma paaugstināšanās, laika ritējums it kā tiek palēnināts;
• palielinās apetīte;
• izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere;
• rodas koordinācijas un uzmanības koncentrēšanas traucējumi;
• paātrinās sirds ritms, bet ķermeņa temperatūra pazeminās;
• paplašinās acu zīlītes, acu baltumi kļūst sarkani, parādās sausums mutē.
Papildus minētajiem efektiem lietotāji uzskata, ka viņos pamodusies lieliska humora izjūta, savukārt cilvēki, kas vēro no malas, patiesībā redz, ka viņi izskatās absurdi, jo smejas bez jebkāda iemesla un no runas plūdiem īstas jēgas nav.
Dažkārt gaidāmās atslodzes un atslābināšanās vietā var rasties spēcīgas baiļu un panikas lēkmes, sākties halucinācijas, trauksme, apjukums.
Bez tam THC reibumā ievērojami pasliktinās arī spējas vadīt transporta līdzekļus un apreibušie ir ļoti bīstami pie stūres ne tikai apkārtējiem, bet arī sev. Turklāt lielākā daļa vielu, ko organismā rada marihuāna (tos sauc par kanabioīdu metabolisma produktiem), no organisma izdalās tikai pēc 3 – 4 dienām, bet urīnā liecības par marihuānas smēķēšanu saglabājas pat vairākas nedēļas.

Kādēļ marihuāna un hašišs ir kaitīgi?
Salīdzinājumā ar dažām citām, pat „stiprajām” narkotiskajām vielām, dažādu veselības traucējumu rašanās un pastiprināšanās risks no marihuānas un hašiša ir daudz lielāks. Mūsdienās noskaidrots, ka marihuānas un hašiša lietošanas ietekmē var attīstīties vai saasināties šādas psihiskas slimības:
• atkarības veidošanās;
• delīrijs – it kā nav ilgstošs, no pāris stundām līdz pat vairākām dienām, taču laiks šajā nozīmē ir relatīvs jēdziens. Cilvēka apziņa ir ļoti miglaina: viņam ir grūti orientēties laikā un telpā, viņš nepazīst draugus, ģimenes locekļus un paziņas un nesaprot, kas notiek viņam apkārt. Delīrijs visbiežāk parādās gadījumos, kad cilvēks lietojis marihuānu vai hašišu, būdams neizgulējies vai alkohola reibuma stāvoklī;
• psihoze – atšķiras no delīrija ar to, ka zūd spējas analītiski domāt, tas nozīmē, ka saikne ar realitāti ievērojami pasliktinās vai izzūd pavisam. Piemēram, iedomājies cilvēku, kurš atrodas marihuānas radītā psihozes stāvoklī, atrodas uz daudzstāvu mājas jumta malas, vienlaikus viņš nespēj atcerēties savu vārdu. Analītiski domājot, viņš saprastu, ka ir ļoti savādi, ka viņš savu vārdu neatceras un tam tā nevajadzētu būt. Apziņa, ka, nolecot no jumta, viņš nomirs, arī ir analītiskās domāšanas rezultāts. Tomēr, nespējot domāt analītiski, viņš, iespējams, „izdomās”, ka nolēkt no jumta ir daudz prātīgāk un normālāk, nekā sēdēt uz tā malas;
• šizofrēnija – zinātnieki tā arī nav līdz galam pierādījuši, ka marihuāna izraisa šizofrēniju, taču viņi ir noskaidrojuši un apstiprinājuši, ka marihuānas lietotājiem, kam ir nosliece uz šo slimību, tā parādās vairākus gadus ātrāk nekā normālos apstākļos;
• paaugstināta trauksmainība un panikas lēkmes – kaņepes var izraisīt dažāda stipruma panikas lēkmes, biežāk tās konstatē nejaušiem lietotājiem vai tiem, kas lietojuši vairāk THC nekā parasti. Šādas lēkmes var būt ļoti spēcīgas un biedējošas. Cilvēkam sāk šķist, ka viņš zaudē kontroli pār visu apkārt notiekošo, ka viņam trūkst skābekļa, viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā utt. Bieži rodas nerealitātes sajūta.  Dažkārt no panikas lēkmēm veidojas paaugstināta trauksmainība, kuras ārstēšanā nepieciešama psihiatra palīdzība, turklāt vairumā gadījumu tā nav pilnībā izārstējama;
• depresija – pētījumos pierādīts, ka marihuānas un hašiša lietotājiem depresijas pazīmes novērotas četrreiz biežāk nekā cilvēkiem, kas šādas vielas nelieto. Depresija savukārt var attīstīties kā dažāda veida psihiska rakstura traucējumi, piemēram, paaugstināta trauksmainība;
• amotivācijas sindroms – cilvēks, kas ilgstoši lieto marihuānu, kļūst vienaldzīgs, apātisks, vairs nevar ilgstoši koncentrēties. Viņš, iespējams, veido nākotnes plānus, bet nespēj tos piepildīt. Viņam ir grūti pierast pie jaunas situācijas vai pārvarēt grūtības, viņa attieksme pret dzīvi kļūst pasīva. Rodas problēmas ar īslaicīgo atmiņu, cilvēks neatceras, ko tikko teicis vai kas pirms mirkļa noticis. Pasliktinās spēja analizēt, pavājinās uzmanība, reakcijas ātrums un laika apziņa. Visbiežākā pozīcija: „Viņi mani nesaprot, jo esmu īpašs un neiederos viņu sabiedrībā.” Un, protams, no šīm vielām atkarīgie, pat atzīstot šo pazīmju esamību, atsakās pieņemt, ka tās ir saistītas ar narkotiskajām vielām.
Tā kā marihuānas un hašiša smēķēšanas rezultātā izdalās daudz sveķu un citu vielu, kas var izraisīt vēzi (sauktas par kancerogēnām vielām), ilgstošas lietošanas sekas smēķētājiem ir dažādas plaušu slimības, tai skaitā tādas hroniskās kaites kā bronhīts, emfizēma, plaušu vēzis u.c.

Kā atpazīt lietotāju?
• Apsārtuši acu baltumi, acu zīlītes kapilāri ir labi redzami;
• Paplašinātas acu zīlītes;
• Smieklu lēkmes un nesakarīga runa;
• Pastiprinātas slāpes;
• Palielināta apetīte;
• Dažkārt arī liels nogurums.