Jēdziens „atkarība no iepirkšanās” nav tikai tukša skaņa – tā ir reāla atkarība, kas rada tikpat reālas problēmas kā alkoholisms, narkomānija un citas.

No iepirkšanās procesa cilvēks gūst zināmu uzbudinājumu un baudu. Arī Latvijā ir cilvēki, kas kļuvuši atkarīgi no iepirkšanās, viņi slēpj no ģimenes savus kārtējos nevajadzīgos pirkumus un slēpj tēriņus. Lielveikali, kas ar preču pārbagātību, neskaitāmajām akcijām un atlaidēm sastopami teju uz katra stūra, tikai pastiprina vēlmi iepirkties. Šādos apstākļos cilvēkiem jāspēj un jāmēģina atrast sev citas nodarbošanās un laika pavadīšanas veidus, piemēram, sporta zāles apmeklēšana, iešana uz kino, pastaiga pa parku, grāmatas lasīšana, u.tml.

Ja cilvēks iegādājas sev ikdienā vajadzīgo vai reizi pa reizei papildina savu apģērbu kolekciju, tas ir pilnīgi normāli, bet ja iepirkšanās kļūst par sistemātisku dienas režīma sastāvdaļu vai sāk atkārtoties arvien biežāk, aizvietojot kādu citu emociju vai aktivitāšu trūkumu, tad jau var sākt runāt par atkarību.

Iepirkšanās ir kā „zāles”, kas palīdz aizmirst par visām nebūšanām, iepriecina un pat relaksē, taču tā var kļūt par nekontrolējamu atkarību.