Darbības, kuras līdzatkarīgie bieži vien veic:
Rūpes:

• domāt un justies atbildīgi par citiem cilvēkiem – par citu cilvēku jūtām, domām, darbībām, izvēlēm, vēlmēm, vajadzībām, labklājību, trūkumu un likteni kopumā;
• justies bažīgi, līdzjūtīgi un vainīgi, kad citiem cilvēkiem ir problēmas;
• justies spiesti – gandrīz piespiesti – palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņa problēmu, dodot nelūgtus padomus, ģenerējot milzum daudz ieteikumu, vai palīdzēt tikt galā ar jūtu uzplūdiem;
• justies dusmīgu, kad viņu palīdzība nav efektīva;
• vienmēr būt gataviem uzklausīt citu cilvēku vajadzības;
• brīnīties, kāpēc gan citi tāpat neizturas pret viņiem;
• pieķert sevi, sakot „jā”, kad patiesībā viņi domā „nē”, darot darbības, kuras viņi patiesībā nevēlas darīt, darot vairāk, nekā viņiem pienāktos, darot darbības, kuras citi cilvēki ir spējīgi paveikt paši;
• var nezināt, ko viņi vēlas vai kas viņiem ir nepieciešams, vai arī, ja zina, var stāstīt sev, ka viņu vēlmes un vajadzības nav svarīgas;
• censties iepriecināt citus, tā vietā, lai iepriecinātu sevi;
• var pieķert, ka daudzreiz vieglāk just un paust dusmas par netaisnību, kas ir piemeklējusi citus, nekā par netaisnību, kas attiecas uz viņiem pašiem;
• justies drošāk dodot;
• justies nedroši un vainīgi, ja kāds dod viņiem;
• justies skumdināti, ka visa viņu dzīve paiet, dodot kaut ko citiem cilvēkiem, kamēr nav neviena, kurš dotu kaut ko viņam;
• var pamanīt, ka izjūt piesaisti trūcīgiem cilvēkiem;
• justies garlaikoti, tukši un nevērtīgi, ja viņu dzīvē nav krīzes, problēmas, ko risināt, vai kāda, kam palīdzēt;
• pilnībā nodoties rutīnai, uzņemoties atbildību par kādu un palīdzot kādam;
• pārlieku visu uzņemties uz sevi;
• justies nomocīti un nomākti;
• dziļi sirdī ticēt, ka citi cilvēki ir kaut kādā veidā atbildīgi par viņiem;
• vainot citus par nepatikšanām, kurās līdzatkarīgais nokļuvis;
• teikt, ka citi cilvēki ir tie, kuru dēļ līdzatkarīgais jūtas tā, kā viņš jūtas;
• ticēt, ka citi cilvēki viņu padarīs traku;
• justies dusmīgi, nomocīti, nenovērtēti un izmantoti;
• pamanīt, ka citi cilvēki ir neiecietīgi vai dusmīgi uz viņiem par visām iepriekš aprakstītajām iezīmēm.

Zems pašvērtējums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

• nākt no ģimenēm, kurās emocijas tiek paustas nepamatoti spēcīgi, tiek apspiestas vai arī tiek izrādītas nepieņemamā veidā;
• noliegt to, ka viņu ģimenes bijušas vētrainas, apspiestas vai disfunkcionālas;
• it visā vainot sevi;
• urdīt sev par pilnīgi visu, tais skaitā par savu domāšanas, jušanas, skatīšanās, rīcības un uzvedības veidu;
• kļūt dusmīgiem, nostāties aizsardzības pozā, būt paštaisniem un sašutušiem, kad kāds vaino vai kritizē līdzatkarīgo – kaut kas, ko līdzatkarīgais regulāri dara pats;
• noraidīt uzslavas un balvas;
• justies nomāktiem, ja nav uzslavu un balvu (trieciens par zaudējumu);
• justies atšķirīgiem no visas pārējās pasaules;
• domāt, ka viņi nav pietiekami labi;
• justies vainīgiem par to, ka viņi tērē naudu savām vajadzībām un piedalās nekam nevajadzīgās izpriecās;
• uztvert lietas personīgi;
• ir bijušas seksuālas, fiziskas vai emocionālas vardarbības, nevērības, nodevības vai alkoholisma upuri;
• justies kā upuriem;
• stāstīt sev, ka nespēj neko paveikt labi;
• baidīties no kļūdām;
• brīnīties, kāpēc gan viņiem ir tik grūti pieņemt lēmumus;
• domāt, ka viņi visu paveiks perfekti;
• brīnīties, kāpēc gan viņiem neizdodas neko paveikt tā, lai viņi paši būtu apmierināti ar paveikto;
• turēt prātā lielu skaitu „vajag”;
• justies vainīgiem;
• just kaunu par sevi;
• domāt, ka viņu dzīve nav dzīvošanas vērta;
• mēģināt palīdzēt citiem cilvēkiem dzīvot viņu dzīvi;
• iegūt mākslīgu pašvērtības izjūtu, palīdzot citiem;
• pamatojoties uz citu cilvēku neveiksmēm, problēmām, kavēkļiem un kļūdām, nostiprināt priekšstatus par savu zemo pašvērtējumu;
• vēlēties, lai ar viņiem notiek kaut kas labs;
• ticēt, ka ar viņiem nevar notikt nekas labs;
• ticēt, ka viņi nav pelnījuši labas lietas un laimi;
• vēlēties, lai viņi patiktu citiem cilvēkiem un lai citi viņus mīlētu;
• būt pārliecinātiem, ka viņi nevar patikt citiem un ka citi nevar viņus mīlēt;
• mēģināt pierādīt citiem, ka viņi ir gana labi;
• iekārtoties tā, ka viņi būtu vajadzīgi.

Apspiešana
Daudzi līdzatkarīgie:

• izstumj no savas apziņas domas un jūtas baiļu un vainas apziņas dēļ;
• baidās ļaut sev būt pašiem;
• šķiet apspiesti un savaldīgi.

Apsēstība
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

• justies ārkārtīgi bažīgiem par problēmām un cilvēkiem;
• uztraukties par vismuļķīgākajām lietām;
• daudz domāt un runāt par citiem cilvēkiem;
• iedzīvoties bezmiegā citu cilvēku un problēmu dēļ;
• uztraukties;
• nekad nespēt rast atbildi;
• būt ārkārtīgi piesardzīgam pret cilvēkiem;
• censties pieķert cilvēku brīžos, kad viņi slikti uzvedas;
• justies nespējīgiem pārtraukt runāt, domāt un uztraukties par citiem cilvēkiem un viņu problēmām;
• atteikties no rutīnas, jo viņi ir tik apbēdināti par kaut ko vai kādu;
• visu savu enerģiju virzīt uz citiem cilvēkiem un viņu problēmām;
• brīnīties, kāpēc gan viņiem nekad nav gana daudz spēka;
• brīnīties, kāpēc viņi nespēj kaut ko paveikt. 

Kontrolēšana
Daudzi līdzatkarīgie:

• ir pārdzīvojuši notikumus vai dzīvojuši kopā ar cilvēkiem, kas bijuši nekontrolējami, kā rezultātā līdzatkarīgie ir cietuši un tikuši sāpināti;
• ir sākuši baidīties no tā, ka cilvēki varētu būt tie, kas viņi ir, un no tā, ka notikumi varētu iet savu dabisko gaitu;
• neredz vai nespēj tikt galā ar savām bailēm zaudēt kontroli;
• domā, ka zina labāk, kā kam jānotiek un kā kuram jāuzvedas;
• mēģina kontrolēt notikumus un cilvēkus, izpalīdzot, vainojot, piespiežot, iebiedējot, dodot padomus, manipulējot, uzkundzējoties;
• galu galā zaudē savos mēģinājumos kontrolēt vai izraisa cilvēkos dusmas;
• izjūt vilšanos un dusmas;
• jūtas tā, it kā notikumi un cilvēki viņus kontrolētu.

Noliegums
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

• ignorēt problēmas vai izlikties, ka to nav;
• izlikties, ka apstākļi nemaz nav tik slikti, kādi tie patiesībā ir;
• stāstīt sev, ka rīt viss būs labāk;
• visu laiku nodarbināt sevi, lai nevajadzētu domāt;
• justies apjukušam;
• justies nomāktiem vai slimiem;
• doties pie ārsta pēc nomierinošiem līdzekļiem;
• kļūt par darbaholiķiem;
• neapdomīgi tērēt naudu;
• pārēsties;
• turklāt izlikties, ka viss iepriekš aprakstītais nenotiek;
• noskatīties, kā problēmas samilzt;
• ticēt meliem;
• melot pašiem sev;
• brīnīties, kāpēc viņiem ir sajūta, ka viņi jūk prātā.

Atkarība
Daudzi līdzatkarīgie:

• nejūtas laimīgi, apmierināti vai mierā ar sevi;
• meklē laimi ārpus sevis;
• ieciklojas uz jebko vai jebkuru, ko viņi uzskata par laimes avotu;
• jūtas ārkārtīgi apdraudēti zaudēt to lietu vai personu, kuru viņi uzskata par laimes avotu;
• nejūtas savu vecāku mīlēti un atzīti;
• nemīl paši sevi;
• tic, ka citi cilvēki nemīl un nespēj viņus mīlēt;
• izmisīgi alkst mīlestības un atzinības;
• bieži vien alkst mīlestības no cilvēkiem, kuri nespēj mīlēt;
• ir pārliecināti, ka citi cilvēki nekādā ziņā nevar būt šai pasaulē viņu dēļ;
• pielīdzina mīlestību sāpēm;
• jūt, ka viņiem cilvēki ir vairāk vajadzīgi, nekā viņi to vēlētos;
• pūlas pierādīt, ka viņi ir mīlestības vērti;
• nemaz neiedomājas pavērot, vai citi cilvēki ir gana labi viņiem;
• uztraucas, vai citi cilvēki viņus mīl, vai viņi patīk citiem;
• neievēro, vai viņiem patīk un vai viņi mīl citus cilvēkus;
• savu dzīvi pakārto citiem cilvēkiem;
• meklē attiecības, kurās tiktu nodrošinātas visas labās izjūtas;
• zaudē interesi par savu dzīvi, kad ir iemīlējušies;
• raizējas par to, ka citi cilvēki varētu viņus pamest;
• netic, ka var paši par sevi parūpēties;
• saglabā arī neveiksmīgas attiecības;
• piecieš ļaunprātīgu izmantošanu, lai tikai justu, ka citi viņu mīl’;
• jūtas ieslodzīti attiecībās;
• pamet neizdevušās attiecības, lai izveidotu jaunas – tikpat neveiksmīgas;
• vēlas uzzināt, vai viņiem reiz izdosies atrast laimi.

Grūtības saskarsmē
Līdzatkarīgie bieži:

• vaino;
• draud;
• piespiež;
• lūdzas;
• pierunā;
• dod padomus;
• nesaka, ko domā;
• nedomā to, ko saka;
• nezina, ko domā;
• neuztver sevi nopietni;
• domā, ka citi cilvēki līdzatkarīgos neuztver nopietni;
• uztver sevi pārāk nopietni;
• sev vēlamo vai vajadzīgo lūdz netieši – piemēram, nopūšoties;
• šķiet, viņiem ir grūti pateikt būtisko;
• nav pārliecināti, kas ir būtiski;
• rūpīgi izvērtē katru vārdu, lai tas sniegtu gaidīto efektu;
• savas domas cenšas izklāstīt tā, lai iepriecinātu cilvēkus;
• savas domas cenšas izklāstīt tā, lai aizkaitinātu cilvēkus;
• savas cerības cenšas izklāstīt tā, lai cilvēki darītu to, ko līdzatkarīgie vēlas, lai viņi darītu;
• no savas valodas izslēdz vārdu „nē”;
• runā pārāk daudz;
• runā par citiem cilvēkiem;
• izvairās runāt par sevi, savām problēmām, jūtām un domām;
• stāsta, ka viss ir viņu vaina;
• stāsta, ka nekas nav viņu vaina;
• ir pārliecināti, ka viņu viedoklis nav svarīgs;
• nogaida, lai savu viedokli varētu izteikt tikai tad, kad citi izteikuši savējo;
• melo, lai piesegtu un aizsargātu cilvēkus, kurus viņi mīl;
• melo, lai aizsargātu sevi;
• sastopas ar grūtībām savu tiesību aizstāvēšanā;
• sastopas ar grūtībām savu emociju godīgā, atklātā un adekvātā paušanā;
• ir pārliecināti, ka lielākā daļa no tā, kas viņiem sakāms, nav svarīgs;
• sāk runāt ciniski, pazemojoši vai naidīgi;
• atvainojas par to, ka apgrūtina cilvēkus.

Vāja robežu izjūta
Līdzatkarīgie bieži:

• stāsta, ka viņi necietīs noteiktu cilvēku uzvedību;
• pakāpeniski kāpina toleranci tik tālu, ka sāk paciest lietas, par kurām iepriekš teikuši, ka necietīs nekad;
• ļauj citiem sevi sāpināt;
• turpina ļaut cilvēkiem sevi sāpināt;
• brīnās, kāpēc gan viņi tik ļoti tiek sāpināti;
• žēlojas, vaino un mēģina kontrolēt, lai arī turpinātu būt izturīgi;
• beigu beigās kļūst nikni;
• kļūst pilnīgi neiecietīgi.

Neuzticēšanās
Līdzatkarīgie:

• neuzticas sev;
• neuzticas savām izjūtām;
• neuzticas saviem lēmumiem;
• neuzticas citiem cilvēkiem;
• mēģina uzticēties neuzticamiem cilvēkiem;
• domā, ka Dievs viņus ir pametis;
• zaudē ticību un paļāvību Dievam.

Dusmas
Daudzi līdzatkarīgie:

• jūtas ļoti nobiedēti, sāpināti un dusmīgi; 
• dzīvo kopā ar cilvēkiem, kuri baidās, ir sāpināti un dusmīgi;
• baidās paši no savām dusmām;
• jūtas citu cilvēku dusmu iebiedēti;
• domā, ka citi cilvēki viņus pametīs, ja sajutīs dusmas;
• domā, ka viņi jūt dusmas citu cilvēku dēļ;
• baidās sadusmot citus cilvēkus;
• jūtas citu cilvēku dusmu kontrolēti;
• apspiež savas dusmas;
• daudz raud, jūtas nomākti, pārēdas, saslimst, lai nomierinātos, dara ļaunas un riebīgas lietas, rīkojas naidīgi, izjūt varmācīgus jūtu uzplūdus;
• soda citus cilvēkus par to, ka tie ir sadusmojuši līdzatkarīgo;
• izjūt kaunu par to, ka ir jutušies dusmīgi;
• izjūt dusmu, aizvainojuma un sarūgtinājuma pieaugumu;
• jūtas drošāk ar savām dusmām, nekā ar savām sāpēm;
• vēlētos uzzināt, vai jelkad spēs nebūt dusmīgi.

Seksuālas dabas problēmas
Daži līdzatkarīgie:

• ir aprūpētāji gultā;
• nodarbojas ar seksu, kad to nevēlas;
• nodarbojas ar seksu, kad vēlētos tikt apskauti, loloti un mīlēti;
• mēģina nodarboties ar seksu, kad ir dusmīgi vai sāpināti;
• noraida iespēju baudīt seksu, jo jūtas tik dusmīgi uz savu partneri;
• baidās zaudēt kontroli;
• izjūt grūtības, lai palūgtu to, kas viņiem gultā ir nepieciešams;
• emocionāli attālinās no sava partnera;
• izjūt seksuālu riebumu pret savu partneri;
• nerunā par to;
• spiež sevi nodarboties ar seksu;
• pārvērš seksu par tehnisku aktu;
• brīnās, kāpēc gan viņiem nepatīk sekss;
• zaudē interesi par seksu;
• izdomā visdažādākos iemeslus, lai atturētos;
• vēlas, lai viņu seksa partneri nomirst, aiziet vai sajūt līdzatkarīgā izjūtas;
• izjūt spēcīgas seksuālās fantāzijas par citiem cilvēkiem;
• apsver ārlaulību attiecības.

Dažādi
Līdzatkarīgajiem ir nosliece:

• būt pārspīlēti atbildīgiem;
• būt pārspīlēti bezatbildīgiem;
• kļūt par mocekļiem, kas ziedo savu laimi un daudz ko citu tādu iemeslu dēļ, kas nav upuru vērti;
• izjūt grūtības būt tuvās attiecībās ar cilvēkiem;
• izjūt grūtības baudīt izpriecas un būt spontāniem;
• kopumā pasīvi reaģē uz līdzatkarību – raudot, ciešot sāpes, esot bezpalīdzīgi;
• kopumā uz līdzatkarību reaģē agresīvi – vardarbīgi, dusmīgi, uzkundzējoties;
• kombinē pasīvās un agresīvās reakcijas;
• svārstās emocijās un lēmumos;
• smejas, kad jūtas tā, ka būtu jāraud;
• paliek uzticīgi saviem spaidiem un cilvēkiem, pat ja tie sāpina;
• kaunas no savas ģimenes, savām personīgajām vai attiecību problēmām;
• ir neizpratnē par problēmu dabu;
• piesedz, melo un aizsargā problēmas;
• nemeklē palīdzību, jo iestāsta sev, ka problēma nav nemaz tik liela vai ka paši nav tik svarīgi;
• brīnās, kāpēc gan problēmas neizzūd.

Progresējošās lietas
Vēlīnajās līdzatkarības stadijās līdzatkarīgie var:

• justies miegaini;
• justies depresīvi;
• kļūt nepieejami, izolēti;
• piedzīvot pilnīgu dienas režīma un struktūras zudumu;
• izmantot ļaunprātīgi vai izturēties nevērīgi pret saviem bērniem un citiem pienākumiem;
• justies bezpalīdzīgi;
• sākt plānot, kā izbēgt no attiecībām, kurās viņi jūtas iesprostoti;
• domāt par pašnāvību;
• kļūst agresīvi;
• nopietni saslimst – emocionāli, garīgi vai fiziski;
• iegūst ēšanas traucējumus (pārēšanos vai badošanos);
• kļūt atkarīgi no alkohola vai citām narkotikām.

Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās.
Otrais solis ir pieņemšana.

Avots: Melodija Bītija. Pārtraukt līdzatkarību. Kā, samazinot rūpes par citiem, atgūt pašcieņu un prieku par attiecībām. 2007.